Studiju procesa organizācija

Studiju daļa

Visus studiju procesa organizācijas jautājumus risina Studiju daļa:

studentu iesniegumu pieņemšana visos studiju procesa jautājumos,

akadēmisko izziņu un studiju apliecinošu izziņu izsniegšana,

mācību individuālo plānu un grafiku sastādīšana,

norīkojumu izsniegšana eksāmenu un ieskaišu kārtošanai.

Ar studiju procesu saistītus jautājumus var noskaidrot Studiju daļā – 319. kab.

Studiju grupas kods

Grupas kods var sastāvēt no 6 vai 7 pozīcijām

Kurss (stud.gads)	Uzņemš.gads	Programma	Studiju veids	Studiju valoda	Grupas numurs, ja grupa tiek dalīta apakšgrupās
1 2 3 …	07 08 09 …	T – Tiesību zinātnes E – Ekonomika Sa – Tulks-tulkotājs	D – dienas P – pilna laika N – nepilna laika	L – latviešu K – krievu	1 2 3 …

Piemēram:
109TPL (1.kurss 09.gada uzņemti, Tiesības, Pilna laika vakaros, Latviešu);
208ENK (2.kurss, kas uzņemti 08.gadā, Ekonomika, Nepilna laika, Krievu valoda).

Studiju semestri, eksāmenu sesiju laiks un brīvdienas

Nodarbību periods:
1.semestris – 16 nedēļas no 05.09.2011. līdz 23.12.2011.
2.semestris – 16 nedēļas no 30.01.2012. līdz 26.05.2012.

Eksāmenu sesijas:
Ziemas sesija – 4 nedēļas no 02.01.2012. līdz 28.01.2012.
Vasaras sesija – 4 nedēļas no 28.05.2012. līdz 22.06.2012.

Brīvdienas:
      Ziemassvētku brīvdienas – 1 nedēļa no 24.12.2011. līdz 01.01.2012.
      Lieldienu brīvdienas – 1 nedēļa no 03.04.2012. līdz 09.04.2012.
      Vasaras brīvlaiks – 10 nedēļas no 25.06.2012. līdz 01.09.2012.

Nodarbību, pārbaudes darbu un studentu darba veidi augstskolā

Augstskolā notiek šada veida nodarbības:

lekcijas,

praktiskās nodarbības,

sernināri,

prakse.

Studiju laikā veicami šādi darbi:

kursa darbs;

patstāvīgais darbs (mājas darbi / kontroldarbi, referāti, gatavošanās nodarbībām, docētāju ieteiktā materiāla studēšana);

bakalaura darba izstrādāšana.

Pārbaudes formas:

mājas darbs;

ieskaite;

kursa darba aizstāvēšana;

kontroldarbs;

eksāmens;

bakalaura darba aizstāvēšana;

Iegūto zināšanu vērtēšana

Studējošo zināšānas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas pēc valstī pieņemtās 10 ballu sistēmas:

10 – izcili,
9 – teicami,
8 – loti labi,
7 – labi,
6 – gandrīz labi,

5 – viduvēji,
4 – gandrīz viduvēji,
3 – vāji,
2 – loti vāji,
1 – loti, loti vāji.

Minimālais pozitīvais vērtējums ir 4 balles. Visas ieskaites ir diferencētas – ieskaite tiek vērtēta ar atzīmi.

Sesija, tās kārtošana, ieskaišu un eksāmenu atkārtota kārtošana

Atbilstoši studiju programmām un plāniem students divas reizes gadā kārto sesiju – ieskaites un eksāmenus. Eksāmenu skaits parasti nepārsniedz piecus, bet ieskaišu – astoņas. Atļauju kārtot eksāmenus saņem tie studenti, kuri ir izpildījuši visas kārtējā semestra prasības.

Akadēmiskais parāds ir nenokārtots eksāmens vai ieskaite kādā no priekšmetiem, vai iegūtā atzīme, kas zemāka par minimālo līmeni (4).

Atkārtotam eksāmenam vai ieskaitei nepieciešams saņemt īpašu norīkojumu, kuru studentam izsniedz Studiju dala pēc atkārtotā eksāmena vai ieskaites apmaksas atbilstoši Senāta noteiktam tarifam. Atkārtoti kārtot vienu un to pašu priekšmetu atļauts ne vairāk kā trīs reizes.

Pirmstermiņa eksāmena kārtošanai jāsaņern atļauja Studiju dalā. Atļauju kārtot eksāmenus pirms termiņa saņem tikai sekmīgie studenti, kuri izpildījuši visas studiju programmas prasības un apmaksājuši pirmstermiņa eksāmena kārtošanu.

Atsevišķos gadījumos ar Studiju daļas atļauju ir iespējams atkārtoti kārtot eksāmenu vai ieskaiti augstākas atzīmes iegūšanai.

Studijas pēc individuālā plāna

Individuālā plāna sastādīšanas mērķis ir dot iespēju studējošiem ar akadēmiskiem parādiem (3 – 20 KP apjomā), kas izveidojušies uzsākot studijas vēlākos posmos vai citu iemeslu dēļ, apgūt studiju programmu pagarinātā (proporcionāli akadēmisko parādu apjomam) studiju laikā.

Individuālā mācību plāna uzdevums ir precīzi noteikt: kādos studiju priekšmetos, kādā semestrī un kādos apjomos jāveic mācību procesā ietilpstošās darbības lai studiju programma tiktu apgūta pilnā apjomā.

Pēc individuāla plāna studējošs students ir tiesīgs apmeklēt jebkuras grupas nodarbību sarakstā iekļauto priekšmetu nodarbības, ja šis priekšmets ir iekļauts studenta individuālā plānā.

Katra mācību gada sākumā tiek izdrukāts (līdz plāna izpildes beigām saglabājamais) studenta individuālais gada plāns jeb priekšmetu uzskaitījums tekošam mācību gadam, kurā uzskaitīti arī “grupas” priekšmeti, kas kārtojami eksāmenu sesijas laikā kopā ar grupu. Pārējie priekšmeti ir jākārto individuāli, individuāli apmeklējot attiecīgā priekšmeta nodarbības citos (parasti jaunākajos) kursos.

Students savu gada plāna eksemplāru nodod studiju daļā tikai pēc pilnīga tā izpildes, bet ne vēlāk par tekošā studiju gada 10. jūliju. Otrais eksemplārs ar studenta parakstu glabājas “Studiju kartē”.

Individuālai priekšmeta kārtošanai (nedrīkst būt finansiālo parādu) studentam studiju daļā bez maksas jāsaņem individuālā ieskaišu/eksāmenu lapa – norīkojums, obligāti uzrādot savu individuālo plānu, kas kalpo par pamatu šī norīkojuma saņemšanai. Norīkojums derīgs 10 dienas.

Pēc pārbaudījuma nokārtošanas 3 dienu laikā studentam jānodod pasniedzēja aizpildītais individuālais norīkojums studiju daļā un tikai pēc šī fakta students var uzskatīt, ka pārbaudījuma kārtošanas procedūra priekš viņa ir beigusies. Vēlāk nodotie norīkojumi tiek anulēti un netiek ņemti vērā.

Otrreizēja viena priekšmeta pārbaudījuma kārtošana semestra vai sesijas laikā notiek par maksu. Tāpēc saņemot individuālo norīkojumu priekšmetam, kurš jau ir kārtots (tt. otrreizējai kārtošanai) vai “grupas” priekšmetam (tt. otrreizējai kārtošanai vai kārtošanai ārpus sesijas grafikā noteiktā laika), vispirms šie pārbaudījumi ir jāapmaksā, kā tas paredzēts studiju līguma 2.2.7. punktā. Tāpēc obligāti jāuzrāda maksājuma dokumenta oriģināls, uz kura studiju daļa veic atzīmi par uzrādīšanu. Otrreizējai uzrādīšanai šis dokuments nebūs derīgs.

Individuālā norīkojuma dublikāta vai individuālā plāna dublikāta pieprasīšanas gadījumos, visi pēc datu bāzes nenokārtotie individuālie priekšmeti ir kārtojami par maksu.

Studenta tiesības mainīt studiju programmu un studiju veidu

Studiju laikā augstskolā studējošajiem ir tiesības mainīt studiju programmu un studiju veidu. Pāreja no vienas studiju programmas citā notiek, pamatojoties uz rektora rīkojumu pēc studējošā motivēta rakstiska iesnieguma. Studentiem, kuri mācās uz līguma pamata ar juridiskajām personām, papildus ir nepieciešama tās personas piekrišana, kura to nosūtījusi studēt augstskolā. Studiju programmu atbilstību studiju plānam novērtē Studiju dala.

Studiju programmu un studiju veidu drīkst mainīt tikai vienu reizi studiju laikā un tikai pirms kārtējā semestra (studiju gada) sākuma.

Studiju pārtraukšana un akadēmiskais studiju pārtraukums

Studiju pārtraukšana (aiziešana no augstskolas) obligāti ir jānoformē dokumentāli, uzrakstot attiecīgu iesniegumu. Vienkārša studiju nodarbību neapmeklēšana nevar un netiek uzskatīta par studiju pārtraukšanu, jo students tiek eksmatrikulēts tikai ar iesnieguma iesniegšanas datumu, ja uz šo brīdi viņam nav finansiālu parādu. Eksmatrikulācija finansiālo parādu dēļ ir saistīta ar parādu piedziņas nodošanu trešajai personai.

Slimības vai cita iemesla gadījumā studentam ir tiesības saņemt akadēmisko studiju pārtraukumu uz vienu vai diviem semestriem, ja izpildītas finansiālās saistības. Ar finansiāliem parādiem pārtraukums netiek piešķirts. Akadēmiskā studiju pārtraukuma noformēšanai studentam augstskolas administrācijā jāiesniedz motivēts pieteikums.

Viena akadēmiskā pārtraukuma laiks nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

Studiju laikā augstskolā studentiem ir tiesības noformēt akadēmisko studiju pārtraukumu ne vairāk kā divas reizes.

Atkārtotas studijas

Ja students attaisnojošu iemeslu dēļ noteiktā laikā nav nokārtojis akadēmiskos parādus, viņu var atstāt tajā pašā kursā atkārtotām studijām, ja par tām tiek samaksāts un Studiju daļā tiek iesniegts attiecīgs pieteikums.

Studiju pabeigšana

Studentiem, kuri izpildījuši visas studiju programmas prasības, tiek atļauts kārtot valsts pārbaudījumu, kas ietver sevī bakalaura darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu Valsts pārbaudījumu komisijā. Šādi studenti parasti iziet bakalaura darba iepriekšējo aizstāvēšanu, kura notiek attiecīgajā katedrā. Pēc tās rezultātiem katedra pieņem lēmumu par pielaidi (vai nepielaidi) darba aizstāvēšanai. Bakalaura darbu aizstāvēšana notiek publiski Valsts pārbaudījumu komisijas sēdē. Šī komisija pieņem lēmumu par profesionālā bakalaura grāda un attiecīgās profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu.

Uz šo lēmumu un rektora rīkojuma pamata studentiem, kas sekmīgi nokārtojuši valsts pārbaudījumu, tiek izsniegti valsts parauga diplomi.

Studenti, kuri nav nokārtojuši valsts pārbaudījumu (netika pielaisti darba aizstāvēšanai vai aizstāvējuši darbu ar vērtējumu zemāku par 4) pēc 6 mēnešiem ir tiesības atkārtoti piedalīties valsts pārbaudījumā.