LATVIJAS REPUBLIKAS SPECIĀLĀS EKONOMISKĀS ZONAS
UN TO AKTUĀLĀS PROBLĒMAS

 

Nataļja Verina

Daugavpils Universitāte, Latvija

 

Pašlaik Latvijas Republikā ir četras speciālās ekonomiskās zonas – Rīgas brīvosta (izveidota ar 2000. gada 28. marta „Rīgas brīvostas likums”), Ventspils brīvosta (1997. gada 03. janvāra „Ventspils brīvostas likums”), Liepājas speciālā ekonomiskā zona (1997. gada 04. marta „Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”) un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (1997. gada 21.oktobra „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likums”).

Speciālās ekonomiskās zonas Latvijā ir izveidotas uz 20 gadiem, ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju. Respektīvi, tās ir izveidotas, lai attīstītu atsevišķu reģionu, kā arī visas valsts kopumā, ekonomisko situāciju, kā arī piesaistītu investīcijas gan no ārvalstīm, gan no Latvijas. Tās ir nodibinātas teritoriāli un stratēģiski svarīgās Latvijas vietās – pie robežām, ūdens, gaisa ceļiem un dzelzceļiem. Lai piesaistītu uzņēmējus, potenciālus partnerus un investorus, šajās zonās ir izveidots speciālais nodokļu režīms, noteikti īpaši nodokļu atvieglojumi.

Speciālajās ekonomiskajās zonās pārsvarā darbojas ražošanas uzņēmumi. Tā, Ventspils brīvostā par prioritārajām darbības nozarēm (neskaitot kravu apkalpošanu) uzskatamas kokrūpniecība, zivrūpniecība un naftas pārstrāde. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumu galvenie darbības virzieni ir metāla pārstrāde un instrumentu ražošana, kokapstrāde, graudu pārstrāde, sintētisko šķiedru ražošana. Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā – ostas pakalpojumi (stividoru, kuģu aģentu, kravu ekspedīcijas, noliktavu pakalpojumi), metālapstrāde, kā arī kokapstrāde, mēbeļu, plastmasas izstrādājumu, apsveikumu kartiņu, tehniskā skābekļa ražošana, zivju apstrāde u.c. ražošana. Rīgas brīvostas uzņēmumu darbība pārsvarā saistīta ar krāvu un pasažieru pārvadāšanu.

Lai veiktu uzņēmējdarbību speciālās zonās teritorijā, ar brīvostas vai speciālās zonas pārvaldi ir jānoslēdz līgums par komercdarbības veikšanu. Bet uzņēmumiem, kas vēlas strādāt Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā vai Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā, jāveic arī ieguldījumi speciālajās ekonomiskajās zonās turpmākās darbības nodrošināšanai un attīstībai.

Speciālo ekonomisko zonu priekšrocības

Speciālajām ekonomiskajām zonām ir vairākas būtiskās priekšrocības.

Pirmā no tam ir šo zonu izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums. Tās visas atrodas netālu no valsts robežām, pie svarīgiem tranzīta koridoriem, netālu no ostām, dzelzceļiem, autotrasēm. Tas ļauj komersantiem būtiski ieekonomēt transportēšanas izdevumus. Tā, Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona atrodas pie Krievijas un Baltkrievijas robežām, valstīm, ar kurām Latvijai ir stabilās sadarbības tradīcijas un kuru plašs tirgus ir labi pārzināts. Un uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar šim valstīm, ir izdevīgi izvietot savu ražošanu Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, lai būtiski samazinātu izdevumus.

Otrā un ļoti svarīga priekšrocība – labvēlīga nodokļu atlaižu sistēma. Šajās zonās ir pieejamas būtiskas nekustamā īpašuma nodokļu un uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, ir iespējas atbrīvot importa un eksporta operācijas no muitas nodevām, akcīzes un PVN nodokļiem.

Speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās darbojas šādas nodokļu atlaides:

Tiešie nodokļi
Nodoklis, kuram tiek piemērotas atlaides	Ar nodokli apliekamais objekts	Nodokļa likme Latvijā	Nodokļa likme, darbojoties ar SEZ statusu
Nekustamā īpašuma nodoklis	Zemes, ēku un būvju kadastrālā vērtība	1,5 %	0-0,3 %
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	Bruto peļņa	15 %	5 %
Nerezidenti	Dividendes* Atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem Samaksa par intelektuālo īpašumu**	10 % 10 %     5-15 %	2 % 2 %     1-3 %

 

Netiešie nodokļi	RSEZ komersantiem ir iespējas izmantot šādus netiešo nodokļu atvieglojumus, veidojot SEZ teritorijā brīvās zonas, kā arī veicot ieguldījumus:
Pievienotās vērtības nodokļa 0 % likme	1.      Preču piegādes SEZ komersantam SEZ teritorijā ietilpstošajā brīvajā zonā to tālākai eksportēšanai. 2.      SEZ komersanta ilgtermiņa ieguldījumi (ēkas, būves, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, nepabeigtie celtniecības objekti, nemateriālie ieguldījumi), kuri: ·         paredzēti līgumā par ieguldījumu veikšanu, ·         saistīti ar jauna uzņēmuma dibināšanu, esošā uzņēmuma paplašināšanu vai ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, ·         tiek izmantoti SEZ komersanta saimnieciskajā darbībā SEZ teritorijā vismaz 5 gadus.
Atbrīvojumi no akcīzes nodokļa	1.        Naftas produkti, kurus piegādā SEZ komersantam, kamēr tie atrodas SEZ komersanta brīvās zonas teritorijā. 2.        Naftas produkti, kurus SEZ komersants izmanto elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju.

* Izņemot dividendes, kas tiek izmaksātas Sabiedrībai – citas ES dalībvalsts rezidentam (arī šādas Sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai) atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikumiem,

** Izņemot samaksu, ko Latvijas sabiedrība izmaksā ES dalībvalstu saistītai sabiedrībai vai tās pastāvīgajai pārstāvniecībai atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikumiem.

Minētie faktori nodrošina lētāku preču pašizmaksu un tajā pašā laikā arī Eiropas Savienības izcelsmi saražotajai produkcijai.

Speciālo ekonomisko zonu problēmas

Kā vienu no lielākajām problēmām speciālo ekonomisko zonu darbībā var minēt to, ka ar laiku tika palielināti ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai. Daudzas no tam ievestas sakarā ar Latvijas Republikas iestāšanu Eiropas Savienībā. Ja agrāk tiešo nodokļu atlaides bija vienādas visiem uzņēmumiem, tagad atlaides ir atkarīgas no uzņēmuma lieluma. Jo lielāks uzņēmums, jo mazākas atlaides. Šo faktu nevar vērtēt viennozīmīgi. No vienas puses, ar šādu rīcību rūpējas par maziem un vidējiem uzņēmumiem, rūpējas par viņu dzīvotspēju. Bet, no otras puses, lieliem uzņēmumiem zūd vēlme attīstīt un paplašināt savu uzņēmumu

Otrais trūkums – visas speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas ir izveidotas uz 20 gadiem, t.i. līdz 2017 (Rīgas brīvosta līdz 2020) gadam. Kas notiks pēc tam, pagaidām nav zināms. „Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likuma” 56. pantā minēts, ka: „…likuma noteikumu grozīšana nedrīkst pasliktināt to speciālās ekonomiskās zonas komersantu tiesisko stāvokli, kuri uzsākuši savu darbību speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un saņēmuši attiecīgu speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas akciju sabiedrības uz noteiktu termiņu izsniegtu atļauju komercdarbības veikšanai, izņemot gadījumus, kad likuma grozījumi izdarīti atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.” Ņemot vērā augstāk minēto, var teikt, ka pašreiz jauniem uzņēmējiem zūd interese par speciālām ekonomiskās zonām – kamēr zonām nav drošas nākotnes, komersantiem nav intereses ieguldīt līdzekļus uzņēmumu izvietošanā un attīstībā kādā no speciālajām ekonomiskajām zonām.

Lai atrisinātu šis problēmas, ir jāpapildina likumdošana, kas regulē speciālo ekonomisko zonu darbību. Vispirms, jāprecizē, kas notiks ar speciālajām ekonomiskajām zonām pēc 2017 gada. Lai uzņēmēji arī turpmāk varētu droši strādāt, ieguldīt līdzekļus sava uzņēmuma, kā arī speciālās ekonomiskās zonas, attīstībā. Tāpat, manuprāt, ir jāsamazina ierobežojumi tiešo nodokļu atlaižu piemerošanā, lai ieinteresētu arī lielus uzņēmumus augt un paplašināt savu darbību.